Kamīnmalka -> Apse
Kamīnmalka -> Bērzs
Kamīnmalka -> Alksnis
2006.gadā mēs esam sākuši jaunu kamīnmalkas ražošanu un eksportēšanu, kas ļāva
mums palielināt ražošanas apjomus līdz 3000 gatavās produkcijas maisiem mēnesī.
Kamīnmalku iepakojam tīklu maisos ar ietilpību 30, 35, 40,60 litri.
Koku sugas iedalās siltumspējas
grupās:
- Augstākā grupa – ozols, osis,
kļava, bērzs, lazda, lapegle
- Vidējā
grupa – priede un alksnis.
- Zemākā grupa – apse, egle, liepa, papele, kārkls.
Populārāko malkas koku sugu blīvums.
|
N.p.k. |
Koku suga |
Blīvums kg/m³, ar mitrumu 13% |
|
1. |
Priede |
510 |
|
2. |
Egle |
440 |
|
3. |
Ozols |
695 |
|
4. |
Osis |
685 |
|
5. |
Bērzs |
635 |
|
6. |
Kļava |
690 |
|
7. |
Apse |
500 |
|
8. |
Alksnis |
520 |
Briketes
Mitrums Wa , % 8.1 +/- 0.1
Siltumspēja, Kkal/kg (augstākā) 4410 +/- 50
Sēra saturs, % 0.026 +/- 0.001
Pelnu daudzums A, % 0.12 +/- 0.02
Hlora daudzums, % <0.01
Ogleklis, % 48.14 +/- 0.01
Ūdeņradis, % 6.18 +/- 0.01
Slāpeklis, % <0.01
Metālu saturs
Arsēns, mg/kg 0.018
Kadmijs, mg/kg 0.0054
Hroms, mg/kg 0.072
Varš, mg/kg 1.62
Dzīvsudrabs mg/kg 0.0009
Svins, mg/kg 0.027
Cinks, mg/kg 7.56
Noteikšanas metodes: gravimetrija, kalorimetrija, gāzu hromatogrāfija, rentgenfluorescentā un atomu absorbcijas spektometrija.
